trūcīgs
trūcīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trūcīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trūcīgi apstākļa vārds
trūcība lietvārds; sieviešu dzimte
trūcīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
PiemēriTrūcīgs cilvēks.
1.1. Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
PiemēriPalīdzēt trūcīgajiem.
1.2.Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
PiemēriTrūcīga nomaļa pilsēta.
1.3.Tāds, kas nenodrošina iztikai, sadzīvei nepieciešamos līdzekļus; nabadzīgs.
PiemēriTrūcīga alga, pensija.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
PiemēriTrūcīgs peldkostīms.
2.Tāds, kas liecina par nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkumu, nabadzību (1).
PiemēriTrūcīgs dzīvoklis.
2.1.Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
PiemēriTrūcīga augu valsts.
2.2.Vienpusīgs, aprobežots.
PiemēriTrūcīgs preču sortiments.