nabags1
nabags lietvārds; vīriešu dzimte
nabadze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
PiemēriKļūt par nabagu.
- Kļūt par nabagu.
- Klibs, noskrandis nabags.
2.Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
PiemēriBērns, nabags, galīgi nosalis.
- Bērns, nabags, galīgi nosalis.
- Neviens viņam, nabagam, nevarēja palīdzēt.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
PiemēriNabaga bezpajumtnieki.
- Nabaga bezpajumtnieki.
- Nabaga klaiņojošie kaķi.
Stabili vārdu savienojumiKā nabags. Nabaga graši.
- Kā nabags idioma — ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
- Nabaga graši idioma — niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.