mežonis
mežonis [mežuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
mežone [mežuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
Piemēri..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
1.1.Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
PiemēriPatēvs bija īsts mežonis.
- Patēvs bija īsts mežonis.
- konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija "..seržanti dusmās elš un sit kā mežoņi, kā ārprātīgie."