mežonīgs
mežonīgs [mežuônîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mežonīga [mežuônîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mežonīgi [mežuônîgi] apstākļa vārds
mežonība [mežuônĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
mežonīgums [mežuônîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMežonīga indiāņu cilts.
2.Tāds, kas dzīvo savvaļā; ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriMežonīgs kaķis.
2.1.Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
PiemēriMežonīgs nostūris.
3.sarunvaloda Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
PiemēriMežonīgs putenis.
3.1.formā: apstākļa vārds Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
PiemēriMežonīgi skaļa mūzika.
Stabili vārdu savienojumiMežonīgais kapitālisms. Mežonīgie rietumi.