Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mežonis
mežonis [mežuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
mežone [mežuône] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
Piemēri..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
1.1.Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
PiemēriPatēvs bija īsts mežonis.