Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mežonis
mežonis [mežuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
mežone [mežuône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
Piemēri..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
1.1.Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
PiemēriPatēvs bija īsts mežonis.