Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žāvēt
žāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
žāvējums lietvārds; vīriešu dzimte
žāvēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
PiemēriŽāvēt sienu.
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
PiemēriŽāvēt ābolus.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriSaule žāvē salijušo zemi.
2.Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
PiemēriŽāvēt gaļu.