žāvēt
žāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
žāvējums lietvārds; vīriešu dzimte
žāvēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
PiemēriŽāvēt sienu.
- Žāvēt sienu.
- Žāvēt matus ar fēnu.
- Žāvēt drēbes.
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
PiemēriŽāvēt ābolus.
- Žāvēt ābolus.
- Žāvētas aprikozes.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriSaule žāvē salijušo zemi.
- Saule žāvē salijušo zemi.
2.Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
PiemēriŽāvēt gaļu.
- Žāvēt gaļu.
- Žāvētā desa.
- Žāvētas zivis.