žēlīgs
žēlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
žēlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
žēlīgi apstākļa vārds
žēlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
PiemēriLielskungs bija žēlīgs un deva manai .. cienīgai dzīvokli un maizi.
- Lielskungs bija žēlīgs un deva manai .. cienīgai dzīvokli un maizi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŽūrija žēlīgi piedeva jaunās dziedātājas kļūdas.
- Žūrija žēlīgi piedeva jaunās dziedātājas kļūdas.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
PiemēriMātei bija žēlīga sirds, viņa juta līdzi visiem, kam šai dzīvē klājas grūti.
- Mātei bija žēlīga sirds, viņa juta līdzi visiem, kam šai dzīvē klājas grūti.
2.Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
PiemēriŽēlīgs skatiens.
- Žēlīgs skatiens.
- Skatīties žēlīgām acīm.
- Kaķis žēlīgi ņaud.
3.novecojis Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
PiemēriŽelīgs baronlielskungs!
- Želīgs baronlielskungs!
- Žēlīgā lielmāte!
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu žēlīgais! Lai Dievs žēlīgs! Žēlīgais Dievs!
- (Ak) tu žēlīgais! — Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Lai Dievs žēlīgs! sarunvaloda — 1. Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).2. Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
- Žēlīgais Dievs! sarunvaloda — izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.