labpatika
labpatika lietvārds; sieviešu dzimte
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
PiemēriLabpatikā smaidīt.
- Labpatikā smaidīt.
- Labpatikā izstaipīt rokas.
- Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriKaķis labpatikā murrāja.
- Kaķis labpatikā murrāja.
- Suns ar labpatiku mielojās pie pilnā ēdienu trauka.