zaudēt
zaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
PiemēriZaudēt dzīvību.
1.1.Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
PiemēriZaudēt darbu.
Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu.
1.2.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
PiemēriZaudēt draugu.
2.Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriZaudēt roku.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt balsi. Zaudēt valodu.
2.1.Samazināt (ķermeņa masu).
PiemēriZaudēt svaru.
2.2.Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
PiemēriZaudēt daudz asiņu.
2.3.Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
PiemēriZaudēt drosmi.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)zaudēt dūšu.
2.4.Aizmirst, nesaglabāt (ko).
PiemēriZaudēt sarunas pavedienu.
2.5.Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
PiemēriZaudēt autoritāti.
3.formā: trešā persona Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
PiemēriMati zaudējuši spīdumu.
3.1.Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
PiemēriZaudēt tempu.
4.Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
PiemēriZaudēt ienākumus, ieguldījumus.
4.1.Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
PiemēriZaudēt cerības.
5.intransitīvs Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
PiemēriZaudēt tiesā.
5.1.transitīvs Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
PiemēriZaudēt derības.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt vārtus.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt (sa)prātu. Zaudēt cilvēka seju. Zaudēt galvu. Zaudēt līdzsvaru. Zaudēt spēli.