zars
zars lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
PiemēriPriedes zars.
- Priedes zars.
- Ziedošs ceriņa zars.
- Egļu zari.
- Salapojis zars.
- Kaili zari.
- Putns uzmetas uz zara.
- Mest zarus ugunskurā.
- Ābeles zari lūst no augļu smaguma.
Stabili vārdu savienojumiKā zars pie koka.
- Kā zars pie koka — cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
1.1.Šāda dzinuma sākuma vieta (koka dēlī).
PiemēriDēļi ar zariem.
- Dēļi ar zariem.
2.Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
PiemēriGrābekļa zari.
- Grābekļa zari.
- Dakšas zari.
- Ķemme ar retiem zariem.
3.Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas prom no galvenā, centrālā.
PiemēriVēnas zars.
- Vēnas zars.
- Visi trīs upes zari atgādina nelielus meliorācijas grāvjus plašos laukos.
Stabili vārdu savienojumiDzimtas koka zars. Kā putns zara galā. Spēka zars. Tikt uz zaļa zara.
- Dzimtas koka zars — vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
- Kā putns zara galā idioma — labi, bezrūpīgi.
- Spēka zars idioma — sarunvaloda spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- Tikt uz zaļa zara idioma — gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- Zāģēt zaru, uz kura pats sēž idioma — kaitēt pašam sev.