zarot
zarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zarojums lietvārds; vīriešu dzimte
zaroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
PiemēriKociņš sācis augt un zarot.
- Kociņš sācis augt un zarot.
- Piesaulē aug un zaro vīnogulāji.
- Auga stublājs bagātīgi zaro.
1.1.pārnestā nozīmē Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
PiemēriKuplā dzimta zaro gan Latvijā, gan ārpus tās.
- Kuplā dzimta zaro gan Latvijā, gan ārpus tās.
- ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
2.Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
PiemēriDebesīs zaro spoži zibeņi.
- Debesīs zaro spoži zibeņi.