zarot
zarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zarojums lietvārds; vīriešu dzimte
zaroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
PiemēriKociņš sācis augt un zarot.
1.1.pārnestā nozīmē Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
PiemēriKuplā dzimta zaro gan Latvijā, gan ārpus tās.
2.Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
PiemēriDebesīs zaro spoži zibeņi.