zaudēt
zaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
PiemēriZaudēt dzīvību.
- Zaudēt dzīvību.
- Zēns karā zaudēja abus vecākus.
- Ugunsgrēkā zaudēt visu savu mantu.
- Okupācijas rezultātā valsts zaudēja suverenitāti.
1.1.Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
PiemēriZaudēt darbu.
- Zaudēt darbu.
- Zaudēt amatu.
Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu.
- Aiz dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- No dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- Zaudēt nozīmi — kļūt maznozīmīgam.
- Zaudēt spēku joma: jurisprudence — kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
1.2.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
PiemēriZaudēt draugu.
- Zaudēt draugu.
- Zaudēt dzīvesbiedru.
- Zaudēt tuviniekus.
2.Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriZaudēt roku.
- Zaudēt roku.
- Zaudēt samaņu.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt balsi. Zaudēt valodu.
- Zaudēt balsi — nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
- Zaudēt valodu — pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
2.1.Samazināt (ķermeņa masu).
PiemēriZaudēt svaru.
- Zaudēt svaru.
- Zaudēt liekos kilogramus.
2.2.Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
PiemēriZaudēt daudz asiņu.
- Zaudēt daudz asiņu.
- Sportojot organisms strauji zaudē šķidrumu.
2.3.Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
PiemēriZaudēt drosmi.
- Zaudēt drosmi.
- Zaudēt savaldību.
- Zaudēt interesi.
- Zaudēt modrību.
- Zaudēt ticību nākotnei.
- Zaudēt kontroli pār sevi.
- Sportistam regulāri jātrenējas, lai nezaudētu fizisko formu.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)zaudēt dūšu.
- (Ne)zaudēt dūšu — (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
2.4.Aizmirst, nesaglabāt (ko).
PiemēriZaudēt sarunas pavedienu.
- Zaudēt sarunas pavedienu.
- Mūsu dienās cilvēki zaudējuši prasmi rakstīt vēstules.
2.5.Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
PiemēriZaudēt autoritāti.
- Zaudēt autoritāti.
- Zaudēt uzticību.
- Zaudēt pievilcību.
- Zaudēt labo reputāciju.
- Kā lai izeju no situācijas, nezaudējot cieņu?
3.formā: trešā persona Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
PiemēriMati zaudējuši spīdumu.
- Mati zaudējuši spīdumu.
- Nauda zaudē vērtību.
3.1.Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
PiemēriZaudēt tempu.
- Zaudēt tempu.
- Lidmašīna strauji zaudē augstumu.
4.Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
PiemēriZaudēt ienākumus, ieguldījumus.
- Zaudēt ienākumus, ieguldījumus.
- Zaudēt laiku.
- Zaudēt naudu.
- Stāvot sastrēgumos, zaudēju dārgās minūtes.
4.1.Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
PiemēriZaudēt cerības.
- Zaudēt cerības.
- Zaudēto dzīvi mums neviens neatdos.
5.intransitīvs Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
PiemēriZaudēt tiesā.
- Zaudēt tiesā.
- Zaudēt vēlēšanās.
- Zaudēt sacensībās.
- Zaudēt cīņā.
5.1.transitīvs Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
PiemēriZaudēt derības.
- Zaudēt derības.
- Zaudēt karu.
- Zaudēt spēli.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt vārtus.
- Zaudēt vārtus — pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
Stabili vārdu savienojumiZaudēt (sa)prātu. Zaudēt cilvēka seju. Zaudēt galvu. Zaudēt līdzsvaru. Zaudēt spēli.
- Zaudēt (sa)prātu idioma — zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- Zaudēt cilvēka seju idioma — kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
- Zaudēt galvu idioma — 1. Iet bojā, krist kaujā.2. Apjukt.3. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- Zaudēt līdzsvaru — zaudēt ķermeņa līdzsvara stāvokli.
- Zaudēt spēli idioma — neiegūt, nepanākt (ko).