Paplašinātā meklēšana
Meklējam zaudēt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (157):
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
- trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
- atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
- izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
- paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
- izputēt Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
- paspēlēt Kļūstot par zaudētāju, pazaudēt (ko).
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
- nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
- paspēlēt Kļūt par zaudētāju.
- kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvības izjūtu.
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sadilt Kļūt vārgam, vājam, zaudēt spēkus.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- slīgt nesamaņā lēnām zaudēt samaņu.
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
- iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
- pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt.
- nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
- atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
- sadugt Pazaudēt možumu, sadrūmt.
- paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
- sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
- noģībt Pazaudēt samaņu.
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- sadugt Pazaudēt staltu, stingru stāju; salīkt.
- izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- izsēt Pazaudēt.
- nozūmēt Pazaudēt.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
- noplītēt Plītējot notērēt, pazaudēt.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (2).
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (5).
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- sagumt Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
- uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
- oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
- afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
- paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
- nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
- krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
- pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
- upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
- (aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
- krist Tikt gāztam, likvidētam; zaudēt varu.
- pazust Tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
- nojukt Tikt pazaudētam, izzust (par pēdām).
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
- norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
- apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
- novīst Vīstot zaudēt svaigumu, kļūt vecam; nokalst.
- zemu krist zaudēt cieņu, pagrimt.
- nokristies svarā zaudēt daļu no savas ķermeņa masas.
- nomest svaru zaudēt daļu no savas ķermeņa masas.
- sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- zaudēt līdzsvaru zaudēt ķermeņa līdzsvara stāvokli.
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
- krist ģībonī zaudēt samaņu.
- zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
- beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
zaudēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV