stingt
stingt stingstu, stingsti, stingst, pag. stingu intransitīvs, darbības vārds
stingums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
PiemēriStingst zeme, ne vairs salnas, bet īsts sals nokož pēdējās lapas koku zaros.
1.1.Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
PiemēriUpe stingst ledū.
2.Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriAukstumā sāk stingt pirksti.
3.formā: trešā persona Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) – par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriĀrsts pārklāja palagu vecā vīra stingt sākušajām miesām.
4.Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriĶermenis stingst no bailēm.
Stabili vārdu savienojumiSirds (sa)stingst. Zobi stingst.