stīpa
stīpa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
PiemēriMucas stīpa.
- Mucas stīpa.
- Koka stīpa.
- Dzelzs stīpas.
- Stīpas gatavo no nerūsējošā metāla, dažkārt blakus tām liek otras no lazdas vai cita koka.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
PiemēriMatu stīpa.
- Matu stīpa.
- Lai kleita turētos kupla, tās apakšdaļā iešūtas vairākas stīpas.
- Lai kā mūsu basketbolistes centās, bumba kā noburta pariņķoja pa stīpu, bet grozā nekrita.
- Senāk bērni rotaļājās ar stīpu, ko ar nūju dzina uz priekšu, pašam paskrienot līdzi.
- Ieplaisājušo kolonnas bojājumu savilka ar metāla stīpu.