stinkšķēt
stinkšķēt 3. pers. stinkšķ, pag. stinkšķēja darbības vārds; intransitīvs
stinkšēt 3. pers. stinkš, pag. stinkšēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
PiemēriStinkš naži, šņakst zobi, klab šķīvji. Šņāc, rūc un dūc, ka logi trīc..