izgaisināt
izgaisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
izgaisinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
PiemēriIzgaisināt bailes, šaubas.
- Izgaisināt bailes, šaubas.
- Drauga apciemojums izgaisināja skumjas.
1.1.Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
PiemēriVējš izgaisināja dūmus.
- Vējš izgaisināja dūmus.
2.novecojis Pazaudēt, nozaudēt.
PiemēriIzgaisināt cepuri.
- Izgaisināt cepuri.