Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izgaist
izgaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Izklīst; izzust.
PiemēriVējā dūmi izgaisa.
1.1.Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
PiemēriKuģa siluets pamazām izgaist jūrā.
1.2.Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
PiemēriSoļi kļuva arvien klusāki, līdz izgaisa pavisam.
2.formā: trešā persona Izbeigties, pāriet.
PiemēriIzgaist skumjas, šaubas, bailes.
2.1.Tikt aizmirstam.
PiemēriIzgaist no atmiņas.
2.2.Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
PiemēriDraiskums un nebēdnība acīs izgaisa.
3.Pazust.
PiemēriLīgotāji uz rīta pusi bija izgaisuši kur nu kurais.
3.1.Izzust; pārstāt eksistēt.
PiemēriBagātība un manta izgaist.
Stabili vārdu savienojumiIzgaist kā dūmi.