izbālēt
izbālēt 3. pers. -bāl, arī -bālē, pag. -bālēja intransitīvs, darbības vārds
1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
PiemēriLakatiņa krāsa pilnīgi izbālējusi.
1.1.Kļūt vāji saredzamam.
PiemēriIzbālējuši attēli.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam.
PiemēriPamazām atmiņas izbālēja.