Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbalot
izbalot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
PiemēriBlūze saulē izbalojusi.