šķīst
šķīst 3. pers. šķīst, pag. šķīda darbības vārds; intransitīvs
šķīstamība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
PiemēriCukurs šķīst kafijā.
Stabili vārdu savienojumiŠķīstošā kafija.
2.Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
PiemēriVāra, līdz kartupeļi sāk šķīst.
2.1.Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
PiemēriBija briesmīgs troksnis, šķīda stikli.
2.2.Jukt, plīst.
PiemēriKurpes šķīst ārā.
3.Strauji (ar šalti) virzīties.
PiemēriJūras bangas šķīst pret klintīm.
3.1.Strauji tecēt, plūst.
PiemēriAsaras šķīda aumaļām.
3.2.Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
PiemēriKalējs sit ar veseri tā, ka dzirksteles šķīst.
Stabili vārdu savienojumiDzirksteles šķīst gar acīm.
3.3.Strauji parādīties, kļūt redzamam.
PiemēriSatumst debesis un sāk zibeņi šķīst.
Stabili vārdu savienojumi(Zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm. (Zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm.