šķirtenis
šķirtenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
šķirtene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
PiemēriŠķirtenim jāmaksā alimenti.
- Šķirtenim jāmaksā alimenti.
- Šķirtenei radušās jaunas attiecības.
- Neprecēt šķirteni ar bērniem.