šķirt
šķirt šķiru, šķir, šķir, pag. šķīru darbības vārds; transitīvs
šķīrums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
PiemēriMāju no ceļa šķir augsts žogs.
- Māju no ceļa šķir augsts žogs.
- Abas valstis šķir tikai upe.
- Mūs šķir liels attālums.
- No galvaspilsētas kūrortu šķīra 15 minūšu brauciens ar vilcienu.
- No tiem laikiem mūs šķir vesels gadsimts.
2.Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
PiemēriŠķirt lopus.
- Šķirt lopus.
- Šķirt strīdniekus.
- Policijai nācās šķirt kaušļus.
- Šķirt bērnu no mātes.
- Nekas viņu nespēs šķirt no mīļotā.
- Uz mūžu, līdz nāve mūs šķirs.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "būt šķirtam" Būt spiestam atrasties prom (no kā).
PiemēriBūt šķirtam no mājām, no savas ģimenes, dzimtenes.
- Būt šķirtam no mājām, no savas ģimenes, dzimtenes.
3.Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
PiemēriŠķirt laulību.
- Šķirt laulību.
4.Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
PiemēriŠķirt grāmatas lapas.
- Šķirt grāmatas lapas.
- Šķirt lappusi aiz lappuses.
- Šķirt grāmatu.
5.Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus).
PiemēriŠķirt ar rokām zarus.
- Šķirt ar rokām zarus.
- Šķirt matus ar celiņu.
5.1.Veidot (celiņu) matos.
PiemēriŠķirt celiņu galvas vidū.
- Šķirt celiņu galvas vidū.
6.Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
PiemēriŠķirt labo no ļaunā.
- Šķirt labo no ļaunā.
- Šķirt patiesību no meliem.
- Šķirt vārdu tiešās un pārnestās nozīmes.