šķirt
šķirt šķiru, šķir, šķir, pag. šķīru transitīvs, darbības vārds
šķīrums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
PiemēriMāju no ceļa šķir augsts žogs.
2.Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
PiemēriŠķirt lopus.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "būt šķirtam" Būt spiestam atrasties prom (no kā).
PiemēriBūt šķirtam no mājām, no savas ģimenes, dzimtenes.
3.Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
PiemēriŠķirt laulību.
4.Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
PiemēriŠķirt grāmatas lapas.
5.Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus).
PiemēriŠķirt ar rokām zarus.
5.1.Veidot (celiņu) matos.
PiemēriŠķirt celiņu galvas vidū.
6.Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
PiemēriŠķirt labo no ļaunā.