Paplašinātā meklēšana

Meklējam šķirt.

Atrasts vārdos (25):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (283):

godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atgriezt Atšķirt, norobežot (no kā).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
celiņš Matu šķirtne.
pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
novilkt robežu norobežot, nošķirt, nodalīt.
atdalīt Norobežot, nošķirt.
nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
norobežot Nošķirt, nodalīt.
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
nogriezt Nošķirt.
atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
nožogoties Nošķirties, norobežoties.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
piešpricēt Papildus piešķirt.
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
saukt Piešķirt (kādam, kam) iesauku; dēvēt; saukāt.
privileģēt Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
piedot Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
sudrabot Piešķirt (kam) sudrabainu toni; būt par cēloni, ka (kam) rodas sudrabains tonis.
izsniegt Piešķirt (ko) tiesīgajai personai.
personificēt Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
formēt Piešķirt formu, veidu.
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi.
iecelt Piešķirt kādu statusu.
dalīt Piešķirt katram savu daļu (no kopējā, veselā).
kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
izsniegt Piešķirt un oficiāli pasniegt.
likt vārdu piešķirt vārdu, nosaukt kādā vārdā.
atvēlēt Piešķirt, atļaut izmantot.
vēlēt Piešķirt, atļaut.
asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
nosaukt Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
iedot Piešķirt.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
dot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
iedot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
nošķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir nošķirts (no kā).
šķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir šķirts, pastāv atsevišķi.
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.), piem., pavirši lasot.
dalīt Šķirt (vienu daļu no otras); būt kam par šķirtni, robežu.
pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
titulēts Tāds, kam piešķirts tituls.
abstrakts Tāds, kas domās ir nošķirts no priekšmetiskā, konkrētā; teorētisks.
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests, ir palicis neskaidrs.
neizlēmīgs Tāds, kas nespēj ātri, droši izlemt (ko); tāds, kas nespēj izšķirties (piem., par kādu noteiktu rīcību).
vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (piem., par šaha, dambretes spēli).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
nākt Tikt iegūtam, piešķirtam; tikt pievienotam.
palikt Tikt saglabātam, piešķirtam.
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
atraut Varmācīgi atšķirt; izolēt.
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.

šķirt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

šķirt

LLVV

šķirt

MEV

šķir̃t