iedalīt
iedalīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
iedalījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
PiemēriKoncerta programma iedalīta divās daļās.
- Koncerta programma iedalīta divās daļās.
1.1.Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
PiemēriIedalīt savu brīvo laiku.
- Iedalīt savu brīvo laiku.
- Iedalīt laiku arī pastaigai.
2.Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
PiemēriLugas tēlus nevar iedalīt labajos un sliktajos.
- Lugas tēlus nevar iedalīt labajos un sliktajos.
3.Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
PiemēriIedalīt līdzekļus jaunajam projektam.
- Iedalīt līdzekļus jaunajam projektam.
- Režisors prata iedalīt aktrisei piemērotas lomas.
4.Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
PiemēriIedalīt karavīru izlūku rotā.
- Iedalīt karavīru izlūku rotā.
- Sportists iedalīts valsts izlasē.