iedabūt
iedabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriIedabūt smago kasti mašīnā.
1.1.Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
PiemēriIedabūt sev izdevīgu cilvēku padomē.