Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izdauzīt
izdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Izsist.
PiemēriIzdauzīt grīdā robu.
1.1.Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
PiemēriIzdauzīt logu.
1.2.sarunvaloda Izdemolēt.
PiemēriIzdauzīt visu māju.
2.Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
PiemēriIzdauzīt putekļus no paklāja.
3.Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
PiemēriIzdauzīt skārda plāksni, naglas galu.