izdauzīt
izdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izsist.
PiemēriIzdauzīt grīdā robu.
- Izdauzīt grīdā robu.
- Celtnieki izdauzīja sienā caurumu.
1.1.Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
PiemēriIzdauzīt logu.
- Izdauzīt logu.
- Dusmās izdauzīt durvju stiklu.
- Avārijā tika izdauzīti automašīnas lukturi.
2.Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
PiemēriIzdauzīt putekļus no paklāja.
- Izdauzīt putekļus no paklāja.
- Izdauzīt matraci.
3.Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
PiemēriIzdauzīt skārda plāksni, naglas galu.
- Izdauzīt skārda plāksni, naglas galu.
- Izdauzīt gaļas šķēles pirms cepšanas.