Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izdauzīt
izdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izsist.
PiemēriIzdauzīt grīdā robu.
  • Izdauzīt grīdā robu.
  • Celtnieki izdauzīja sienā caurumu.
1.1.Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
PiemēriIzdauzīt logu.
  • Izdauzīt logu.
  • Dusmās izdauzīt durvju stiklu.
  • Avārijā tika izdauzīti automašīnas lukturi.
1.2.sarunvaloda Izdemolēt.
PiemēriIzdauzīt visu māju.
  • Izdauzīt visu māju.
2.Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
PiemēriIzdauzīt putekļus no paklāja.
  • Izdauzīt putekļus no paklāja.
  • Izdauzīt matraci.
3.Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
PiemēriIzdauzīt skārda plāksni, naglas galu.
  • Izdauzīt skārda plāksni, naglas galu.
  • Izdauzīt gaļas šķēles pirms cepšanas.