izdarīt
izdarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Darot paveikt.
PiemēriIzdarīt darbu laikā.
1.1.Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
PiemēriCietušā labā nekā vairs nevarēja izdarīt.
1.2.Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
PiemēriIzdarīt nelietību, noziegumu.
2.Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
PiemēriIzdarīt eksperimentus ar augiem.
3.Domāšanas procesā izveidot, radīt.
PiemēriSlēdziens tika izdarīts ātri.
Stabili vārdu savienojumiIzdarīt kļūdu.