izdarīt
izdarīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Darot paveikt.
PiemēriIzdarīt darbu laikā.
1.1.Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
PiemēriCietušā labā nekā vairs nevarēja izdarīt.
1.2.Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
PiemēriIzdarīt nelietību, noziegumu.
2.Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
PiemēriIzdarīt eksperimentus ar augiem.
3.Domāšanas procesā izveidot, radīt.
PiemēriSlēdziens tika izdarīts ātri.
Stabili vārdu savienojumiIzdarīt kļūdu.