Paplašinātā meklēšana
Meklējam izdarīt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (247):
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku.
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
- novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
- izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- (iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
- nodarīt pāri izdarīt pārestību.
- mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
- mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi izdarīt pašnāvību.
- padarīt sev galu izdarīt pašnāvību.
- pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
- likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
- nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
- neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
- neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- aizpīt Pinot aizdarīt.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- (kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
- aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
- nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
- insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- aizsist Sitot aizdarīt.
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
- māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
- krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
- iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- aizspiest Spiežot aizdarīt.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
- aizspraust Spraužot aizdarīt.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
- izraut Strauji izdarīt (ko).
- aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
- lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- aizšūt Šujot aizdarīt.
- gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
- bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
- puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
- nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
- izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
- āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- darbs Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
- notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
- zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
- sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
- pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
- aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
- aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
- aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
izdarīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV