māka
māka lietvārds; sieviešu dzimte
Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
PiemēriViņam piemita brīnumaina māka mirklī nodibināt kontaktu ar svešiniekiem.
- Viņam piemita brīnumaina māka mirklī nodibināt kontaktu ar svešiniekiem.
- Lasīšanas māka.
- Rādīt savu māku.
- Izkopt profesionālās gleznošanas māku.
- Likt lietā visu savu māku.