paralīze
paralīze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
PiemēriRokas muskuļu paralīze.
- Rokas muskuļu paralīze.
- Sejas paralīze.
- Slimniekam iestājusies vienas ķermeņa puses paralīze.
1.1.pārnestā nozīmē Nespēja darboties, funkcionēt.
PiemēriKrīzes radītā paralīze.
- Krīzes radītā paralīze.
- Draudošā ekonomikas paralīze.
Stabili vārdu savienojumiProgresējošā paralīze.
- Progresējošā paralīze — joma: medicīna psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
Cilme:No grieķu paralysis ‘atslābums’.