paralizēt
paralizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izraisīt (kā) paralīzi.
PiemēriParalizēt locekļus.
1.1.Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
PiemēriLielais uztraukums paralizē domāšanu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
PiemēriSpēcīgā snigšana paralizēja satiksmi.