izsekot
izsekot [izsȩkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.transitīvs Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
PiemēriIzsekot noziedzniekus.
1.1.Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
PiemēriIzsekot zvērus pa pēdām sniegā.
2.intransitīvs Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
PiemēriIzsekot cilvēces attīstībai.
2.1.Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
PiemēriIzsekot katram runātāja vārdam.