izsekot
izsekot [izsȩkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.transitīvs Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
PiemēriIzsekot noziedzniekus.
- Izsekot noziedzniekus.
- Izsekot kāda gaitas.
- intransitīvs Izsekot kāda gaitām.
1.1.Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
PiemēriIzsekot zvērus pa pēdām sniegā.
- Izsekot zvērus pa pēdām sniegā.
2.intransitīvs Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
PiemēriIzsekot cilvēces attīstībai.
- Izsekot cilvēces attīstībai.
- Izsekot laikrakstu ziņām.
- transitīvs Izsekot nogulšņu pārvietošanos.
2.1.Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
PiemēriIzsekot katram runātāja vārdam.
- Izsekot katram runātāja vārdam.