izsēdināt
izsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
PiemēriIzsēdināt no autobusa, vilciena.
1.1.Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
PiemēriIzsēdināt desantu.
2.Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
PiemēriIzsēdināt nerātnos skolniekus.