Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizdarīt
aizdarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
PiemēriAizdarīt kasti.
  • Aizdarīt kasti.
  • Aizdarīt pudeli.
1.1.Aizvērt.
PiemēriAizdarīt durvis.
  • Aizdarīt durvis.
  • Aizdarīt plakstus.
Stabili vārdu savienojumiNeaizdarīt ne aci.