izaicinājums
izaicinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tīša apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek (asi) reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
PiemēriPieņemt izaicinājumu.
- Pieņemt izaicinājumu.
- Teiktais izklausījās kā izaicinājums.
2.Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
PiemēriMēneša laikā apgūt svešvalodu, tas ir nopietns izaicinājums.
- Mēneša laikā apgūt svešvalodu, tas ir nopietns izaicinājums.
- Izvērtējot izaicinājumus, sapratām – mēs to varam paveikt!