itin
itin partikula
1.Gandrīz, pavisam; diezgan.
PiemēriItin neviens viņu nepazina.
- Itin neviens viņu nepazina.
- Bērns itin nemaz nebija noguris.
- Itin prāvs ļaužu pulciņš.
- Par lielu pārsteigumu izrādījās, ka Klāvs .. apdzīvo itin greznu dzīvokli Aspazijas bulvārī.
2.kopā ar: "viss" Pilnīgi, pavisam.
PiemēriIeradušies bija itin visi.
- Ieradušies bija itin visi.
- Viņam padevās itin visi darbi.