izadīt
izadīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
izadīties atgriezenisks, darbības vārds
izadījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
PiemēriAr krāsainiem rakstiem izadīta cepure.
1.1.Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
PiemēriIzadīt pīņu rakstu.
1.2.Adot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzadīt visu dzijas kamolu.