ivrits
ivrits lietvārds; vīriešu dzimte
Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
PiemēriRunāt ivritā.
Cilme:No senebreju ibhrī ‘kāds no pretējā krasta, iebraucējs’.