nokavēties
nokavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriPacients uz vizīti pie ārsta nokavējās.
- Pacients uz vizīti pie ārsta nokavējās.
- Draugs atvainojās, ka ir nedaudz nokavējies.
1.1.Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss nokavējās par piecām minūtēm.
- Autobuss nokavējās par piecām minūtēm.
- Vilciens bija nokavējies.
- Slikto laika apstākļu dēļ lidmašīna nokavējās par vairākām stundām.
2.Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēties ar pieteikšanos konkursam.
- Nokavēties ar pieteikšanos konkursam.
2.1.Tikt nokavētam.
PiemēriNokavējās ēkas nodošana ekspluatācijā.
- Nokavējās ēkas nodošana ekspluatācijā.