nokaut
nokaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kaujot nonāvēt (dzīvnieku).
PiemēriNokaut cūku, aitu.
- Nokaut cūku, aitu.
- Nokaut visas vistas.
- Uz Mārtiņiem nokāva gaili.
2.Nonāvēt, noslepkavot.
PiemēriNokaut ienaidnieku.
- Nokaut ienaidnieku.
- Piektais bauslis – tev nebūs nokaut.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
PiemēriNokaut vēlmi kļūt par mākslinieku.
- Nokaut vēlmi kļūt par mākslinieku.
- Meli nokauj mīlestību.
- Neļaut nokaut pēdējās cerības.
3.sarunvaloda Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
PiemēriNokaut kārti.
- Nokaut kārti.
- Ar džokeri var nokaut trumpja dūzi.
3.1.Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
PiemēriNokaut dāmu.
- Nokaut dāmu.
- Nokaut pretinieka kauliņus [dambretē].