nokaukties
nokaukties 3. pers. -kaucas, pag. -kaucās darbības vārds; atgriezenisks
1.Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
PiemēriNokaucās bremzes.
2.Kaukt un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
PiemēriVairākas reizes nokaucās vilki.