nokaukt
nokaukt 3. pers. -kauc, pag. -kauca darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
PiemēriNokauca bremzes un automašīna apstājās.
- Nokauca bremzes un automašīna apstājās.
- Nokauca automobiļa riepas.
1.1.Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
PiemēriPāri galvai nokauca granāta.
- Pāri galvai nokauca granāta.
2.transitīvs Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns nokauca visu nakti.
- Suns nokauca visu nakti.
3.sarunvaloda, transitīvs Noraudāt (kādu laikposmu).
PiemēriMeitene var nokaukt stundu no vietas.
- Meitene var nokaukt stundu no vietas.