nokavēt
nokavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
PiemēriNokavēt svarīgu tikšanos.
1.1.Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
PiemēriNokavēt vilcienu.
1.2.Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
PiemēriNokavēt 10 minūtes.
1.3.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
PiemēriNeattaisnoti nokavētas mācību stundas.
2.Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriBūvdarbi nokavēti par 70 dienām.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt nokavēto.
2.1.Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
PiemēriNokavēt darba nodošanas termiņu.