kavēt
kavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kavējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriKavēt otru darbā.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
PiemēriLietainais laiks kavēja filmēšanu.
2.Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
PiemēriNekavēt velti laiku.
3.Neierasties, nepiedalīties.
PiemēriKavēt skolu.
3.1.Neierasties laikā, novēlot.
PiemēriNekavēt darbu nevienu rītu.
Stabili vārdu savienojumiKavēt laiku. Kavēt pagastu.