Paplašinātā meklēšana
Meklējam kavēt.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (88):
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- kavēšana Darbība, process --> kavēt.
- kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
- mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
- nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
- stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
- nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
- apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
- nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
- novēloties Nokavēties, aizkavēties.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- paīsināt laiku pakavēt laiku.
- atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
- apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
- apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piem., kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- nokavēties Tikt nokavētam.
- jaukt Traucēt, kavēt (piem., kā norisi); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek traucēts, kavēts.
- likt šķēršļus traucēt, kavēt, ierobežot.
- stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
- pindzelēties Tūļāties, kavēties.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
- palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
- novilcināties Vilcinoties nokavēt.
kavēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV