uzkavēties
uzkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
PiemēriUzkavēties baznīcā pēc dievkalpojuma.
1.1.pārnestā nozīmē Neilgu laiku pievērsties (kam).
PiemēriFoto, pie kura acis labprāt uzkavējas.