uzkavēties
uzkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
PiemēriUzkavēties baznīcā pēc dievkalpojuma.
- Uzkavēties baznīcā pēc dievkalpojuma.
- Uzkavēties pie veikala vitrīnas.
- Uzkavēties pie kaimiņiem.
- Tūristi Latvijā vēlas uzkavēties ilgāk.
- pārnestā nozīmē Rudens izdomājis nedaudz uzkavēties.
1.1.pārnestā nozīmē Neilgu laiku pievērsties (kam).
PiemēriFoto, pie kura acis labprāt uzkavējas.
- Foto, pie kura acis labprāt uzkavējas.
- Viņa skatiens uzkavējās pie svešinieces.