aizkavēties
aizkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
PiemēriVilciena atiešana aizkavējusies.
- Vilciena atiešana aizkavējusies.
- Sliktā ceļa dēļ autobusa reiss aizkavējies par stundu.
- Sējas darbi mazliet aizkavējās.
1.1.Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
PiemēriAizkavējušies klasē iedrāžas daži skolēni.
- Aizkavējušies klasē iedrāžas daži skolēni.
- pārnestā nozīmē Šogad pavasaris aizkavējies.
2.Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
PiemēriAizkavēties darbā.
- Aizkavēties darbā.
- Kuģis ceļā aizkavējies.
- Viņš aizkavējies pie drauga.
3.Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
PiemēriŠorīt mēs pļaujam četri .. man ir kauns aizkavēties.
- Šorīt mēs pļaujam četri .. man ir kauns aizkavēties.
- pārnestā nozīmē Aizkavējusies lietus lāse nolija uz kakla.