aizkavēt
aizkavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
aizkavējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
PiemēriVilcienu satiksmi aizkavējis sliedes plīsums.
1.1.Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
PiemēriAizkavēt karaspēka virzīšanos uz priekšu.
2.Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
PiemēriEs jūs ilgi neaizkavēšu.