aizkavēt
aizkavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
aizkavējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
PiemēriVilcienu satiksmi aizkavējis sliedes plīsums.
- Vilcienu satiksmi aizkavējis sliedes plīsums.
- Lietus aizkavē ražas novākšanu.
1.1.Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
PiemēriAizkavēt karaspēka virzīšanos uz priekšu.
- Aizkavēt karaspēka virzīšanos uz priekšu.
- Aizkavēt slimības attīstību.
- Aizkavēt mitruma izgarošanu no augsnes.
2.Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
PiemēriEs jūs ilgi neaizkavēšu.
- Es jūs ilgi neaizkavēšu.