kavēties
kavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKavēties priekšnamā.
- Kavēties priekšnamā.
- Kavēties pie ugunskura līdz rītam.
- Ilgi kavēties pie gleznas.
1.1.Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriVilciens pieturā ilgi nekavējas.
- Vilciens pieturā ilgi nekavējas.
1.2.Nodoties, pievērsties (kam).
PiemēriKavēties atmiņās.
- Kavēties atmiņās.
- Domās kavēties pie mājiniekiem.
- Domas kavējas pie bērniem.
- Skatiens ilgāk kavējas pie meitenes fotogrāfijas.
2.Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
PiemēriNegribējās kavēties, tāpēc tūlīt devāmies prom.
- Negribējās kavēties, tāpēc tūlīt devāmies prom.
- Kur tu kavējies, visi jau sēž mašīnā!
- Vīrs vēl kavējas darbā.
- Tēvam vajadzēja būt mājās, bet viņš kavējās.
2.1.Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens kavējas pusstundu.
- Vilciens kavējas pusstundu.
- Paziņot, ka autobuss kavēsies.
2.2.Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
PiemēriSūtījums kavējās.
- Sūtījums kavējās.
3.Vilcināties.
PiemēriKavēties ar atbildi.
- Kavēties ar atbildi.
- Tagad nedrīkst kavēties.
- Nekavējoties doties ceļā.
4.novecojis Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
PiemēriKavēties ar bērniem.
- Kavēties ar bērniem.